Salīdzinājums ar latviešu sistēmu 

Mācību cikli

Izglītības periods, sākot jau no pirmskolas, ir sadalīts 4 ciklos pa 3 gadiem katrā, tādējādi sniedzot skolēniem vairāk laika apguvei.

Mācību procesa organizēšana ciklos ļauj mācībām būt progresīvām un ņem vērā skolēnu vajadzības, lai palīdzētu apgūt prasmes.

Pirmsskola ir neatkarīgs cikls. 

  • 1. mācību cikls atbilst pirmsskolas pirmajiem trim gadiem, kurus attiecīgi sauc par jaunāko, vidējo un vecāko grupiņu (small section, middle section and big section).
  • 2. cikls, mācību pamatcikls, atbilst sākumskolas pirmajiem trim gadiem: sagatavošanās kurss, pamatkursa pirmais gads un pamatkursa otrais gads (preparatory class, elementary class first year, elementary class second year).
  • 3. cikls, zināšanu nostiprināšanas cikls, atbilst pēdējiem 2 sākumskolas gadiem, kas nāk pēc pamatcikla un koledžas pirmajai klasei. Tos sauc: vidējā kursa pirmais gads, vidējā kursa otrais gads un sestā klase (middle class first year, middle class second year and sixth grade). Mērķis ir nodrošināt vislabāko pedagoģisko nepārtrauktību starp sākumskolu un koledžu. 
  • 4. cikls, zināšanu padziļināšanas cikls, atbilst 5., 4. un 3. klasēm. Šī cikla laikā skolēni padziļina savas zināšanas un prasmes visās tēmās, vienlaikus gatavojoties nākotnes izglītībai un aktīvai līdzdalībai sabiedrībā.
  • Vidusskola.

Prasmju, zināšanu un kultūras vispārējais ietvars

Vispārējā zināšanu, prasmju un kultūras pamatu apgūšana pietiekamā līmenī garantē tālākizglītībai nepieciešamās zināšanas. Šo līmeni nevar ierobežot, katrs skolnieks var tiekties pēc labākam prasmēm.

Novērtēšana tiek veikta vismaz katra cikla beigās, pamatojoties uz zināšanu un prasmju novērtējumu, no kurām viena ir spēja izmantot resursus (zināšanas, prasmes, uzvedību), lai izpildītu uzdevumu vai lai tiktu galā ar sarežģītu vai jaunu situāciju. Prasmju attīstīšana pārsniedz iegūtās zināšanas, kā arī to izmantošanu.

Vispārējo zināšanu, prasmju un kultūras apguve tiek vērtēta par katru no šīm tēmām:

  • domāšanas un saziņas valodas;
  • mācību metodes un instrumenti;
  • cilvēku un pilsoņu apmācība;
  • dabiskās un tehniskās sistēmas;
  • pārstāvība pasaulē un cilvēku darbība;

Pirmā tēma – domāšanas un saziņas valodas, atsevišķi jānovērtē attiecībā uz šādiem četriem mērķiem:

  • saprast, sazināties, izmantojot franču valodu mutiski un rakstiski;
  • saprast, izskaidrot, izmantojot svešvalodu;
  • saprast, izskaidrot, izmantojot matemātiku, zinātni un informātiku;
  • saprast, sazināties, izmantojot mākslu un ķermeņa valodu.

Ja vēlaties uzzināt vairāk vai apciemot mūs